Print this page
Arturs Jeresjko → Ražotāji ceļ cenas

Arturs Jeresjko → Ražotāji ceļ cenas

Cenas Latvijā saražotajām precēm 2016. gada septembrī salīdzinājumā ar šo pašu 2015. gada periodu samazinājās vidēji par 1,6%. Turklāt vietējā tirgū realizējamo preču cenas gada laikā nokrita par 2,2%, bet eksporta precēm - par 1%.


 

Principā jau cenu kritumu gada griezumā var vienkārši izskaidrot ar zemajām naftas un naftas produktu cenām, ar kurām OPEC un citas ''naftas'' valstis, ir lutinājušas ražotājus pēdējos divus gadus. Taču, šķiet, ka lēto barelu laikmets tuvojas beigām. Naftas cenas traucas pie jauniem gada maksimumiem, līdztekus palielinot ikviena produkta pašizmaksu. Tādēļ salīdzinājumā ar šī gada augustu septembrī cenas Latvijā saražotajai produkcijai palielinājās par 0,3%.

Uz augšu cenas grūž ne tikai nafta, bet arī piens. Ņemot vērā, ka pārtikas rūpniecība ir viena no vadošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kopējo statistiku ļoti ietekmē gan situācija piena kombinātos, gan arī alkoholisko dzērienu rūpnīcās. Katrā gadījumā, piena pārstrādes nozare patiešām ir ''centusies'', cik nu vien spēja.

Pēc ilgāka laika ir sākušas kāpt piena, līdz ar to arī piena produktu, cenas. Tā, viszemākā piena iepirkuma cena (0,177 eiro par kilogramu) ir fiksēta šī gada jūlijā, tad tā sāka palēnām augt: augustā lauksaimniekiem maksāja vidēji 0,186 eiro, bet septembrī - jau 0,201 eiro par kilogramu piena. Šī tendence ir vērojama arī oktobrī.

Šāda piena cenu kāpuma pamatā ir milzīgais pieprasījums no Ķīnas puses, kurā nu jau iet uz beigām, divus gadus uz priekšu veidotie, sausā piena krājumi. Turklāt Krievija, kura oficiāli aizliedza ievest piena produkcija no visām ES valstīm, tai skaitā Latvijas, arvien aktīvāk iepērkas pasaules tirgos, kas savukārt stumj uz augšu cenas Eiropā. Reģionālajā līmenī pieprasījumu, līdz ar to arī piena cenas, uz augšu jūtami pavilka Lietuvā un Polijā atvērtie piena kombināti.

Līdztekus naftai un pienam, Latvijas rūpnīcās un fabrikās saražoto produktu pašizmaksu ietekmē arī darbaspēka sadārdzinājums. Kvalificēta darbaspēka deficīts, kuru izraisījusi nepārtrauktā Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāji aizplūšana, kā arī šeit palikušo iedzīvotāju vidējās darba algas pieaugums (atkarībā nozares: par 5 līdz 10% gadā) liek rūpniekiem palielināt uzņēmumu darba algas fondus.

Tāpēc nebūtu ko brīnīties par to, ka cenas produkcijai, kuru no dārgākiem izejmateriāliem ir saražojis dārgāks darbaspēks, lido augšup.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items